Kopš 2010. gada septembra LKJA kopīgi ar Lietuvas un Igaunijas NVO realizē „Jaunatne darbībā” atbalstītu 16 mēnešu demokrātijas projektu BYTE. Projekta galvenais mērķis ir jaunatnes politikas uzlabošana Baltijas valstīs, daloties ar „labo piemēru” praksi un darba metodoloģiju, lai rastu iespējas un rīkus veiksmīgākai sadarbībai. Projekta dalībnieku tikšanās Rīgā notika no 5. – 7. augustam, kuras ietvaros tika pārrunāts sasniegtais, izaicinājumi un turpmāk akcentējamie jaunatnes politikas aspekti.

Projekta rezultātā tiks izdots starptautisks žurnāls trīs valodās (latviešu, lietuviešu igauņu), apkopojot sasniegtos rezultātus, tikšanās ar jaunatnes lietu koordinatoriem, lielāko NVO vadītājiem un pilsētu mēriem. Idejas autors ir Kauņas jaunatnes apvienība „Round Table”. Projektā ir iesaistītas 2 organizācijas no Igaunijas (Loesje un Tartu studentu organizāciju) un 2 no Latvijas (LKJA un RTU pašpārvaldi).

Kaimiņvalstu pārstāvjiem bija iespēja redzēt arī Vecrīgas populārākās vietas: Melngalvja namu, Prezidenta pili, kā arī apmeklēt Kara muzeju.

Nākamā tikšanās norisināsies Tartu (Igaunijā) septembra vidū.

Vasaras universitāti tik atklāta ar semināru, ko ievadīja EDS vadītājs Bence Bauers un Jan Philipp Schifko no Austrijas organizācijas “AktionsGemeinschaft”. Tālāk diskusijas turpināja bijušie EDS vadītāji un aktīvisti kopš 1961. gada līdz mūsdienām, akcentējot EDS izaugsmi un pārmaiņas šajā laika posmā jaunatnes, Eiropas un ārlietu jautājumu jomā. Dienas noslēgums pagāja Grand Hotel Vienna ar tradicionālo Vīnes balli, kas tika atklāta gan ar apsveikuma runām, gan pirmo valsi.

Svētdiena tika aizvadīta darba grupu diskusijās. 3 darba grupās apspriestie dokumenti skāra gan nesenos notikumus Gruzijas kara laikā, gan cilvēktiesību pārkāpumus Izraēlā, kā arī vardarbības gadījumus studentu organizāciju vidū. Pēc veiksmīgajām diskusijām, darba grupu dalībnieki tika aicināti apmeklēt Schönbrunn parku un pili, kas nevienu neatstāja vienaldzīgu. Kopīgiem spēkiem tika veidoti EDS burti par piemiņu. Pēc pastaigas tika apspriests jautājums par Horvātijas pievienošanos ES, savu viedokli izklāstot Christian Passin no PolAk un Matija Magerl no HAZ Horvātijas.

Pirmdiena bija pilnībā paredzēta ikgadējai sanāksmei, ko pārstāvēja 29 no 30 dalīborganizācijām ar balsstiesībām. Jaunajām organizācijām tika dota iespēja sevi prezentēt, lai pierādītu savu atbilstību EDS vērtībām. Balsojuma rezultātā visas trīs: Moldovas (Youth of Liberal democrat party Moldova -TLDM); Turcijas (The AK Parti Youth Turkey -AKPY) un Kosovas (Youth Forum of Democratic League of Kosovo FR-LDK) organizācijas ieguva novērotāja statusu EDS.

Galvenais notikums bija jaunā EDS vadītāja ievēlēšana. LKJA tas bija īpaši nozīmīgs brīdis, jo arī mūsu organizācijas biedre Ildze Kaņepāja kandidēja uz šo amatu. Ar spraigu priekšvēlēšanu cīņu, rezultātā par jauno EDS vadītāju kļuva Juraj Antal no Slovākijas (ODM) ar 25 balsīm. Tāpat tika iebalsoti arī 8 vadītāja vietnieki un nominēts ģenerālsekretārs – Samuli Kauranne (TK) no Somijas. Bet bijušajam vadītājam tradicionāli tika piešķirts goda priekšsēdētāja tituls.

Otrdien bija noslēdzošā diena, kas tika uzsākta ar diskusiju par jaunajiem izaicinājumiem enerģijas un resursu jomā, meklējot risinājumu problēmai “zaļajā domāšanā”. Pasākums noslēdzās ar EDS sporta spēlēm, Kabarē vakaru un atvadu vakariņām.

Šīs 6 dienas bija lieliska iespēja, ne tikai iepazīties ar Vīnes skaistākajām vietām, kultūru, tradīcijām; piedalīties vērtīgos semināros, kas bija kompetentu savas jomas speciālistu vadīti, bet arī iegūt jaunus un nozīmīgus kontaktus turpmākai sadarbībai.

Pasākumā piedalījās ap 30 jauniešu no dažādām Eiropas valstīm – Bulgārijas, Horvātijas, Igaunijas, Somijas, Francijas, Gruzijas, Ungārijas, Lietuvas, Norvēģijas, Zviedrijas u.c. Savas vizītes laikā viņi tikās ar dažādiem Latvijas ekspertiem.

Semināra pirmā diena norisinājās vairākās darba sesijās, kuru laikā pasākuma dalībnieki noklausījās dažādu lekciju uzstāšanos un varēja uzdot viņiem sev interesējošus jautājumus.

Pirmā pulcēšanās vieta bija Latvijas Kara muzejs, kurā ar LKJA valdes priekšsēdētājas Ievas Dzelmes–Romanovskas ievadvārdiem tika atklāta pirmā lekcija, kurā uzstājās Aizsardzības ministra padomnieks nacionālās drošības jautājumos Airis Rikveilis, analizējot un skaidrojot Baltijas reģiona drošības un aizsardzības jautājumus, kā arī pievēršoties mūsdienās aktuālajiem komunikāciju jautājumiem drošības kontekstā.

Latvijas Universitātē uzstājās Eiropas Parlamenta deputāts Arturs Krišjānis Kariņš. Viņš iepazīstināja dalībniekus ar Eiropas Tautas partijas galvenajām idejām. Lekcijas tematika skāra galvenokārt Latvijas ekonomiskās drošības jautājumus. Tiem pievērsās arī nākamai lektors Baltic Vision Group dibinātājs Jānis Dirveiks. Runas sākumā viņš ārzemju viesiem izskaidroja, kā veidojas ekonomiskā drošība Latvijā, lai pēc tam iepazīstinātu ar īpaši izstrādāto koncepciju, kas balstīta uz ekonomisko stabilitāti, ilgspējīgas ekonomikas attīstību un drošu enerģijas apgādes sistēmu.

Pēc šīm sesijām dalībnieki devās ekskursijā uz Latvijas valsts prezidenta pili, kur notika tikšanās ar valsts prezidenta Valda Zatlera ārlietu padomnieku Andri Pelšu. Viņš pasākuma dalībniekus iepazīstināja ar aizsardzības sistēmu Latvijā un faktiem, kas saistīti ar Latvijas ārpolitikas sasniegumiem un izaicinājumiem, piemēram, Latvijas pievienošanos NATO un Eiropas Savienībai.

Pirmās dienas pēdējā sesijā par enerģētikas jautājumiem, kas norisinājās Rīgas Ekonomikas augstskolā, uzstājās enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. Savas runas ievadā viņš ieskicēja dažādu enerģijas resursu rašanās vēsturi, pēc tam koncentrējoties uz jautājumiem par enerģijas izmantošanu mūsdienās, kā arī ar to saistītajām neveiksmēm, skarot arī šobrīd tik aktuālo tēmu par Japānas zemestrīcēm un sekojošo avāriju atomelektrostacijā. Lekciju turpināja Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pasniedzējs Justs Dimants, stāstot par enerģētikas jomas situāciju Latvijā. Kā pēdējais uzstājās Eiropas Studiju centra (ESC) (Beļģija) pētnieks Vits Novotnijs (Vit Novotny). Viņš iepazīstināja ar ESC izstrādāto pētījumu par Eiropas Savienības un Krievijas attiecībām.

Dienas noslēgumā norisinājās EDS 50 gadu jubilejai veltītas vakariņas, kuru laikā to dalībniekiem bija iespēja uzklausīt vairākas apsveikuma runas. Svinības sākās ar Latvijas Nacionālas Aizsardzības akadēmijas profesora Kārļa Krēsliņa uzrunu. Apsveikuma vārdus teica arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors, kurš savulaik EDS aktīvi darbojies organizācijas priekšsēdētāja vietnieka amatā. Klātesošos sveica arī EDS priekšsēdētājs Bense Bauers (Bence Bauer). Īpašs pārsteigums bija Latvijas valsts prezidenta Valda Zatlera atsūtītais apsveikums, ko nolasīja JLJN valdes loceklis Edijs Ostrovskis.

Pasākuma otrajā diena bija veltīta Eiropas identitātes jautājumiem. To vadīja V. Novotnijs un tajā uzstājās apvienības Vienotība un politiskās partijas Pilsoniskās Savienības valdes loceklis Rolands Irklis, uzsverot, cik svarīgi katram Eiropietim neaizmirst un izkopt arī savu nacionālo identitāti. Nākamā lektora B. Bauera uzstāšanās bija atvērta diskusija, mēģinot rast atbildes uz jautājumu – kas var radīt eiropieša identitāti?

Pasākuma dienās semināra dalībnieki pavadīja laiku, iegūstot zināšanas par Latvijas aizsardzības sistēmu no dažādiem skatu punktiem, aktīvi diskutējot, kā arī neformālā gaisotnē atpūšoties latviskā stilā. Viesiem bija iespēja iemācīties latviešu dančus, nogaršot vietējos ēdienus, doties pirtī un ciešāk sapazīties ar LKJA biedriem.

Semināru finansēja EDS, Konrāda Adenauera Fonds, Roberta Šūmana fonds un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Nākamais EDS pasākums – vasaras universitāte, kuras laikā notiks jaunā EDS biroja ievēlēšana, paredzēts jūlija vidū Austrijas galvaspilsētā Vīnē.

www.ir.lv, 08.11.2010.

Ieva Dzelme-Romanovska

Latvijas Konservatīvās jaunatnes apvienības valdes priekšsēdētāja, pretkorupcijas projekta „Nepārdod Latviju!” vadītāja.

Korupcija ir kaitīga un nosodāma, taču kukuļdošana un dienesta stāvokļa izmantošana – pieļaujama, pat vēlama, ja vien tai rodams pamatojums. Tik pretrunīgi secinājumi rodami, klausoties Latvijas augstskolu studentu diskusijās par tēmu – korupcija Latvijā. Tas vēlreiz apstiprina SKDS šā gada martā veiktās aptaujas rezultātus. Tie rāda, ka vairāk nekā 50% Latvijas iedzīvotāju „kukuļa” došanu policistam, lai izvairītos no oficiālā soda, uzskata par visnotaļ pieņemamu rīcību.

Kad atļauts „kukuļot”?
Līdz šim korupcijas izplatība Latvijā bieži tikusi skaidrota ar t.s. „padomju mantojumu”, kurš, nomainoties paaudzēm, ar laiku izplēnēs. Pretkorupcijas tēmai veltītā projekta „Nepārdod Latviju!” ietvaros notikušais semināru cikls, kas aprīlī risinājās Latvijas augstskolās, atklāja šī brīža kopainu – nez vai korupcija mūsu valstī ir vien padomju režīma sekas un tikai paaudžu maiņa situāciju neglābs.

Sabiedrības par atklātību „Delna” pasūtītā, 2009.gada novembrī SKDS veiktā aptauja rāda, ka pēdējā laikā Latvijā tieši jauni cilvēki korupcijai izrāda īpašu toleranci. Savukārt studenti – pretkorupcijas semināru dalībnieki – minēja pētījumus, ko veikuši mācību darbu ietvaros, aptaujājot citus jauniešus, vai viņi izmantotu dienesta stāvokli, ja kādreiz gadītos tāda izdevība.

Sākot diskusiju par korupcijas jautājumiem, studenti vienbalsīgi apstiprināja, ka korupcija nav pieļaujama, taču vēlāk auditorijās atkal un atkal izskanēja dažādi piemēri, kuros koruptīvas darbības studentu skatījumā ir attaisnojamas. Piemēram, ceļu policistam dot „kukuli” pieļaujams, ja auto vadītājam sāp vēders un, steidzoties uz slimnīcu, viņš pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu. Savu ietekmi var izmantot, ja tādējādi labums tiek ne vien pašam, bet arī citiem cilvēkiem – ģimenei vai kolēģiem, ārstam „iemaksāt” zināmu summu var, ja nepieciešama steidzama operācija utt.

No Mērnieku laikiem līdz mūsdienām
Cilvēki Latvijā lielākoties dzīvo šai dienai, nedomājot par savas rīcības sekām ilgtermiņā. Šādas īstermiņa domāšanas ietveros demokrātija izskatās dārga un neizdevīga, bet korupcija šķiet ērts veids, kas ļauj procesiem notikt ātrāk un sildīt ekonomiku. Šodienas rīcības saistība ar valsts attīstību nākotnē, līdz ar to katra tās iedzīvotāja labklājību, netiek saskatīta. Tas, ka šodien kādam iedodu kukuli, neko nemaina un neietekmē, tas burtiski pazūd bez pēdām un jel kādas nozīmes.

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks to izskaidro ar cilvēku reakciju uz regulārām pārmaiņām, kas sabiedrībā risinājušas pēdējo 100 gadu laikā. Gadiem ejot esam bijuši spiesti pārdzīvot nepārtrauktas izmaiņas valstī un savās dzīvēs, kas rezultējies ar iekšēju pārliecību – viss tāpat drīz atkal mainīsies, tāpēc esošos likumus un noteikumus nav vērts padarīt par savu personīgo patiesību un tos ievērot, nav nozīmes sākt plānot ilgtermiņā, jārīkojas tā, lai pēc iespējas ērtāk nodzīvotu šo dienu. Sedlenieks arī norāda, ka korupcija laikam ejot ir kļuvusi par mūsu kultūras iezīmi, kā piemēru minot koruptīvu darbību spilgtus aprakstus jau pirmajā latviešu romānā – Brāļu Kaudzīšu „Mērnieku laikos”.

Zviedrijā baidās, Latvijā nē
Quality of Government Institute pētniece Naghmeh Nasiritousi no Zviedrijas, kas atzīta par vienu no vismazāk korumpētajām valstīm pasaulē, stāstīja, ka tur cilvēki neuzdrošinās dot vai pieņemt „kukuļus”, jo baidās, ka var tikt pieķerti, ka otra puse par viņiem ziņos attiecīgajās instancēs.

Latvijas iedzīvotāji nebaidās un arī neziņo. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka tieši jauni cilvēki, saskaroties ar korupcijas gadījumu, tiesībsargus par to neinformētu. Tas ir īpaši satraucoši, ņemot vērā, ka spēcīgākais pretspēks cīņā ar korupcija esam un paliekam mēs paši.

Politoloģe un pretkorupcijas eksperte Rasma Kārkliņa norāda, ka pilsoniskās sabiedrības iemaņas Latvijā aizvien nav diez ko attīstītas, taču tās ir iespējams apgūt. Galvenais ir nestāvēt malā, bet izmantot savas pilsoņa tiesības un līdzdarboties. Ja būs pieprasījums no sabiedrības, būs arī izmaiņas. Taču vispirms sabiedrībai kopumā jāvienojas par korupciju kā negatīvu parādību, kuru praktizējot apzogam paši sevi. Patlaban jauniešu auditorijā korupcijas jēdziens ir izplūdis un izpratne par korupcijas sekām minimāla.

Ar vērtībām pret sevis apzagšanu
Eksperti skaidro, ka cīņā ar korupcijas izplatību gandrīz tikpat svarīgs kā dati par reālajiem korupcijas gadījumiem ir sabiedrībā valdošais noskaņojums. Latvijā, kaut gan paši noliedz, ka būtu devuši „kukuli”, studenti semināru laikā pauda pārliecību, ka šajā valstī to dara katrs otrais un korupcija ir izplatīta parādība

Taču, ja sabiedrībā dominē pārliecība, ka korupcijas līmenis ir augsts, pat, ja tā neatspoguļo realitāti, cilvēki sāk rīkoties atbilstoši valdošajam priekšstatam. Latvijā nereti rodas sajūta, ka korupcija ir pavisam normāla, gandrīz nenovēršama parādība. Iedzīvotāji vienaldzīgi norāda uz tās plašo izplatību, medijos regulāri izskan ziņas par jauniem korupcijas gadījumiem, tos, kas bijuši iesaistīti korupcijas skandālos, turpina ievēlēt amatos. Lai tam beidzot darītu galu, eksperti uzsver nepieciešamību pēc vienotas vērtību definēšanas sabiedrībā. Tieši vienota vērtību sistēma var veicināt vai mazināt korupciju valstī.

Korupcija nav ģenētiska nenovēršamība
Pretkorupcijas projekta laikā tapušais šī brīža situācijas definējums ir nozīmīgs ar to, ka iezīmē, kāds teorētiski varētu būt Latvijas tālākais attīstības ceļš laikā, kad projekta semināru apmeklētāji studijas būs noslēguši un sāks darboties privātajā biznesā, valsts pārvaldē, kaut vai strādāt slimnīcā vai policijā.

Mierina Sedlenieka no sociālantropoloģiskā skatu punkta paustā doma, ka korupcija, būdama kultūras iezīme, tomēr nav kaut kas ģenētisks un nemaināms. To var izskaust, ja vien pietiekami daudz cilvēku ir gatavi vienoties šāda plāna īstenošanai, ja nevis plūstam pa straumi, bet beidzot pasakām – nē!

Lai paustu aktīvu pilsoniskās sabiedrības pozīciju, „Nepārdod Latviju!” projekta noslēgumā jaunatnes organizāciju pārstāvji izstrādāja rezolūciju, kurā atklāj Latvijas jaunatnes patlaban valdošo attieksmi pret korupcijas jautājumiem un piedāvā iespējamos risinājumus situācijas risināšanai. Rezolūcijā uzsvērta nepieciešamība pēc mērķtiecīgas darbība un kompleksas pieejas situācijas risināšanā, sākot ar vērtību sistēmas nostiprināšanu sabiedrībā, tādējādi panākot vienotu nosodījumu koruptīvām darbībām. Tā nosūtīta jaunās valdības Ministru prezidentam, iekšlietu ministrei, ekonomikas ministram, izglītības un zinātnes ministram, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam un Latvijas NVO sektora pārstāvjiem. Jaunatnes organizāciju biedri cer, ka rezolūcijā apkopotā informācija kā viņu pienesums cīņā ar korupciju palīdzēs valsts attīstībā.

Raksts publicēts www.ir.lv ]]> http://lkja.lv/publikacijas/latvijas-jauniesi-korupcijai-ne-kukuldosanai-varbut/feed/ 0 http://lkja.lv/aktivitates/pretkorupcijas-temai-veltita-rezolucija-nosutita-jaunajai-valdibai-knab-un-nvo/ http://lkja.lv/aktivitates/pretkorupcijas-temai-veltita-rezolucija-nosutita-jaunajai-valdibai-knab-un-nvo/#comments Wed, 03 Nov 2010 14:02:27 +0000 redaktors http://lkja.lv/?p=433 Latvijas Konservatīvā jaunatnes apvienība sveic jaunizveidoto valdību ar darba uzsākšanu un, vēloties sniegt savu pienesumu, nosūta pretkorupcijas projekta „Nepārdod Latviju!” ietvaros izstrādāto rezolūciju „Jauniešu attieksme pret korupciju Latvijā un iespējamie risinājumi situācijas uzlabošanai”.

Rezolūcija nosūtīta Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei, Ekonomikas ministram Artim Kamparam un Izglītības un zinātnes ministram Robertam Brokam, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam Normundam Vilnītim un Latvijas NVO sektora pārstāvjiem.

Rezolūcija iezīmē, kāda patlaban ir Latvijas jaunatnes attieksme pret korupcijas jautājumiem un piedāvā iespējamos risinājumus situācijas risināšanai. Tajā norādīts, ka šobrīd tieši jauni cilvēki korupcijai izrāda īpašu toleranci, korupcijas jēdziens viņiem ir izplūdis un neskaidrs. Lielākoties, saskaroties ar koruptīvu darbību, jaunieši nav gatavi par to ziņot KNAB, korupcija tiek uzskatīta par nepieciešamu, ierastu ikdienas sastāvdaļu. Rezolūcijā uzsvērta nepieciešamība pēc mērķtiecīgas darbība un kompleksas pieejas situācijas risināšanā, sākot ar vērtību sistēmas nostiprināšanu sabiedrībā, tādējādi panākot vienotu nosodījumu koruptīvām darbībām.

Ar pilnu rezolūcijas tekstu iespējams iepazīties šeit: Rezolucija_jauniesi_pret_korupciju

Sabiedrības par atklātību Delna Juridiskā analītiķe, projekta „Nepārdod Latviju!” aprīlī notikušo semināru moderatore Aiga Grišāne uzsvēra – „Delnas” pasūtītā, 2009. gada novembrī SKDS veiktās aptauja rāda, ka beidzamā laikā Latvijā tieši jauni cilvēki korupcijai izrāda īpašu toleranci. Arī gatavību dot kukuli pauž tieši gados jauni cilvēki un sabiedriski aktīvākā iedzīvotāju daļa.Tai pat laikā krītas to cilvēku skaits, kas būtu gatavi ziņot par korupcijas gadījumiem, ja tādus piedzīvotu.

Rīgas Ekonomikas augstskolas uzņēmējdarbības kursu un pētniecības projektu vadītājs Arnis Sauka, iepazīstinot ar savu nesen veikto pētījumu par ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī, norādīja, ka 40% uzņēmēju Latvijā uzskata – nemaksāt nodokļus ir pieņemami. Kukuli dot ir gatavo aptuveni 30%.

Aktīvā diskusijā klātesošie jaunatnes organizāciju pārstāvji formulēja, kāda ir pašreizējā jauniešu attieksme pret korupcijas jautājumiem, izstrādājot rezolūciju, kurā piedāvāti arī konkrēti ierosinājumi situācijas risināšanai.

Pasākumu organizēja Moldovas Kristīgo demokrātu partijas jaunatnes nodaļa, par semināra tēmu izvirzot cilvēktiesības, demokrātiju un Eiropas vērtību izplatīšanu.

Dalībniekiem, kopskaitā vairāk nekā 40, bija iespēja noklausīties Moldovas politiķu, politikas komentētāju, ministru un NVO pārstāvju lekcijas, paviesoties Tieslietu, Ārlietu, kā arī Informācijas tehnoloģiju un komunikāciju ministrijās. EDS semināra dalībnieki piedalījās arī Moldovas Kristīgo demokrātu jauniešu organizācijas kongresā un vēlēšanās.

Daudzi izmantoja iespēju doties aplūkot separātisko Piedņestras reģionu. Tieši ar to saistītais, aizvien neatrisinātais konflikts tiek minēts kā viens no spilgtākajiem šķēršļiem Moldovas integrācijai Eiropas Savienībā. Vairāku dienu laikā gūtā informācija sniedza pilnīgu priekšstatu par Moldovas politisko situāciju un iespējamo nākotnes virzību.

Moldovā, sakarā ar parlamenta nespēju vienoties par piemērotu valsts prezidenta kandidātu, 29. novembrī tiks rīkotas priekšlaicīgas parlamenta vēlēšanas. Šī brīža prognozes rāda, ka varu savās rokās atkal varētu iegūt Komunistu partija, tomēr arī līdzšinējā koalīcijā esošajām liberāli orientētajām partijām ir salīdzinoši līdzvērtīgas iespējas iegūt vēlētāju atbalstu. Vēlēšanu rezultāti parādīs, kādu attīstības virzienu Moldova ieturēs nākotnē – uz Austrumiem vai Rietumiem.

Pasākuma rīkotāji bija parūpējušies, lai viesiem būtu iespēja iepazīties arī ar vietējām tradīcijām – dejām, dziesmām, vīnu darīšanas vēsturi un nacionālajiem ēdieniem. Siltās Moldovas saules un sirsnīgās uzņemšanas iepriecināti EDS jaunieši šķīrās, lai decembrī atkal satiktos nākamajā EDS padomes sēdē Berlīnē.

Par EDS vadītāju jau otro gadu pēc kārtas tika ievēlēts Ungārijas politiskās partijas Fidesz jaunatnes nodaļas pārstāvis Bence Bauers. Pārējie biroja locekļi pārstāv Vāciju, Franciju, Austriju, Kipru, Ukrainu, Somiju, Horvātiju un Slovākiju.

No 26. – 29. augustam Ungārijā norisinājās pirmā jaunā biroja sanāksme. Nākamā EDS padomes sēde paredzēta 21. – 26. septembrī Kišiņevā, Moldovā. Tajā piedalīsies arī LKJA vadītāja Ieva Dzelme un citi organizācijas biedri.