Latvijā iedzīvotāji veido uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem

Latvijā 71% iedzīvotāju uzkrājumus veido neparedzētiem gadījumiem, kas ir par 15 procentpunktiem vairāk nekā pērn, liecina “Swedbank” veiktā aptauja.

Bankas aptaujas dati arī atklāj, ka otrs populārākais mērķis uzkrājumu veidošanai ir rūpes par vecumdienām, kam šogad krāj trešdaļa jeb 32% iedzīvotāju. Savukārt nepilna ceturtā daļa (24%) iedzīvotāju brīvos līdzekļus novirza savu sapņu realizēšanai, piektā daļa (19%) – rūpēm par bērnu nākotni, bet katrs desmitais krāj peļņas nolūkos.

Kopumā uzkrājumus kādam konkrētam nolūkam veido divas piektdaļas jeb 41% Latvijas iedzīvotāju.

Aptaujas dati arī atklāj, ka populārākie naudas krāšanas veidi ir noguldījums bankā (35%), skaidras naudas uzkrājumi (26%) un ieguldījums nekustamajā īpašumā (17%). Tādi alternatīvi uzkrājumu veidi kā akciju vai vērtspapīru tirdzniecība, kā arī ieguldījumi investīciju fondos Latvijas iedzīvotāju vidū plašu popularitāti vēl nav guvuši (izvēlas vien attiecīgi 3% un 1% krājēju). Visbiežāk uzkrājumiem tiek novirzīti 10% no ikmēneša ienākumiem.

Vienlaikus aptaujā secināts, ka Latvijas iedzīvotājiem joprojām trūkst naudas līdzekļu uzkrājumu veidošanai – to apgalvo vairāk nekā 70% respondentu.

“Krāšanas kultūra Latvijā attīstās pamazām, taču būtiski, ka arvien vairāk iedzīvotāju novērtē drošības sajūtu, ko sniedz uzkrājumu esamība,” sacīja “Swedbank” Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas Latvijā vadītājs Reinis Jansons.

Latvijas iedzīvotāju aptauja veikta 2015.gada maijā sadarbībā ar “Research Cube”, aptaujājot 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.

Pēc aktīvu apmēra “Swedbank” ir lielākā banka Latvijā.

BNS

Piedalīties diskusijā par šo rakstu:

Copyright © 2016 LKJA, visas tiesības paturētas.