LKJA biedrus vieno kopīgs skatījums uz valsti un cilvēka lomu tajā. Mūs vieno konservatīvisma idejas. 

Konservatīvisms mūsdienās ir viena no vispopulārākajām politiskajām ideoloģijām. Ar konservatīvismu saprot gan politikas filozofiju, kas orientēta uz sabiedriskās dzīves tradicionālo pamatu saglabšanu un aizsardzību, gan domšanas veidu, kam raksturīga piesardzīga attieksme pret reformām, gan politisko praksi. Termins „konservatīvisms” radies no latīņu valodas vārda – Conservo – apsargāju, saglabāju. Tomēr, ja valsts pāriet no plānveida ekonomikas uz brīvā tirgus principiem, no autoritārisma uz demokrātiju, tad konservatīvie ir šādu reformu iniciatori un realizētāji.

Ievērojams konservatīvisma uzplaukums bija vērojams 20. gadsimta 70.-tajos gados, kad politikā labējie politiskie spēki atguva varu vairākās valstīs, ieskaitot Vāciju, Dāniju, Kanādu un Lielbritāniju. Konservatīvi noskaņotā R.Reigana uzvara ASV vēlšanās 1980. gadā, kā arī M.Tečeres konservatīvā kabineta nākšana pie varas Lielbritānijā pārvērta neokonservatīvismu par vispasaules mēroga parādību. Rietumu konservatīvo centieni sasniedza labus rezultātus ekonomikas atdzīvinšanā, uzņēmējdarbības veicinšanā, zinātnes sasniegumu iedzīvinšanā un valsts institūtu modernizācijā.

Mūsdienās viena no konservatīvo ideju paudēja un aizstāve Eiropas līmenī ir Eiropas Tautas partija (European People’s Party) – lielākā Eiropas politisko partiju apvienība, kas kopā ar Eiropas Demokrātiem veido frakciju Eiropas Parlamentā – EPP-ED.

Viena no centrālajām tēmām konservatīvismā ir tradīciju aizsardzība. Tradīcija nosaka indivīda sabiedrisko esību. Konservatīvismam nav savas abstraktās ideālās sabiedrības modeļa, kurš būtu jāsasniedz nākotnē, tai nav savas „konservatīvās utopijas”.

Nācijas līdzīgi kā ģimenes veidojas dabīgi, apvienojot cilvēkus ar valodu, vēsturi, kultūru un tradīcijām. Cilvēki tiecas būt kopā ar sev līdzīgiem, lai iegūtu drošības un piederības sajūtu. Patriotisms ir dabisks un nepieciešams.

Ģimene ir sabiedrības pamatinstitūcija. Cilvēks izaug un veidojas par personību nevis abstraktā sabiedrībā vai valstī, bet ģimenē. Kāds viš izveidosies, un kāda būs viņa ietekme uz sabiedrību, visvairāk ir atkarīgs no ģimenes. Tāpēc mēs uzskatām, ka ģimenes vērtībām un laulības, kā institūta saglabšanai valstī ir jāatvēl liela loma.

Privātīpašums – personīgās brīvības un sociālās kārtības garants. Īpašumu vajag sargāt, jo tieši tas ir sabiedrības un valsts pamats. Turklāt, tas ir cilvēku dažādības rādītājs un viņu brīvības garants. Tie, kuriem pieder īpašums, drīzāk respektēs arī citu īpašumu.

Valsts iejaukšanas ekonomikā pieļaujama tikai tur, kur tas ļoti nepieciešams.

Vara ir dota no Dieva. „Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas.”(Romiešiem 13,1).

Likuma uzdevums ir saglabāt kārtību. Kārtība dod nodrošinājumu stabilai un paredzamai dzīvei. Viens no pirmajiem konservatīvisma ideju autoriem E.Bērks ir teicis: „Viens no lielākajiem cilvēces gudrības sasniegumiem – mīkstināt (ierobežot) to ļaunumu, kuru mēs nevaram iznīcināt.”

Cilvēka darbība vienmēr atstāj sekas arī uz citiem sabiedrības locekļiem, un tāpēc katrs indivīds nes atbildību citu priekšā un nav pilnīgi brīvs savā rīcībā. Cilvēka rīcība ir atkarīga no viņa uzskatiem par vērtībām, tāpēc jāveicina tikumības un augstu morāles normu esamība sabiedrībā.