Reģionālajām slimnīcām medicīnas tūrismā labi panākumi

Reģionālajām slimnīcām medicīnas tūrisma pakalpojumu sniegšanā ir ļoti labi panākumi, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” sacīja medicīnas klīniku alianses “Baltic Care” valdes loceklis un “Veselības centrs 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Viņš atzīmēja, ka strukturālo reformu rezultātā mazās reģionālās slimnīcas vairs nav valsts paspārnē un tādējādi tās ir iemācījušās strādāt pašu spēkiem. “Tās [reģionālās slimnīcas], kuras ir tuvāk Rīgai – Sigulda, Jūrmala, Ādaži -, sakustināja smadzenes, parādījās privātām iestādēm līdzīgs menedžments un ir ļoti labi panākumi [medicīnas tūrisma pakalpojumu sniegšanā],” sacīja Rēvalds.

Vienlaikus viņš gan norādīja, ka grūti attīstīties ir tādām slimnīcām, kas atrodas tālu no galvenajiem satiksmes mezgliem. “Par attīstību domā gan Kuldīgas, gan Liepājas slimnīca. Diemžēl ir arī ierobežojumi – piemēram, Ludzas slimnīca ir labi attīstīta un tai ir progresīvs galvenais ārsts, bet tik tālu no satiksmes mezgliem ir ļoti grūti attīstīties. Tur ir gan liels attālums, gan arī cilvēkresursu jautājums,” sacīja medicīnas klīniku alianses “Baltic Care” valdes loceklis.

Savukārt valsts finansētās slimnīcas, pēc Rēvalda paustā, vispār neizrāda nekādu interesi par iesaistīšanos medicīnas pakalpojumu eksportā. “Ja es piezvanīšu kādam privātās klīnikas vadītajam un piedāvāšu viņa profilam atbilstošu pacientu, viņš nakts laikā no gultas izleks ārā, jo tā ir iespēja nopelnīt. Valsts slimnīcās man pat grūti ir saskaitīt, cik reizes es esmu “pasūtīts”. Galu galā visās šajās slimnīcās ir gandrīz vai bankrota situācija un šādi pacienti ir gatavi maksāt vairākus tūkstošus. Taču tas nevienam nav vajadzīgs un tur neviens naudu pat netaisās pelnīt. Vienkārši tiek bļauts, lai valsts iedod vairāk,” klāstīja Rēvalds.

BNS

Piedalīties diskusijā par šo rakstu:

Copyright © 2016 LKJA, visas tiesības paturētas.