Valdība apstiprina likuma grozījumus

Valdība sēdē otrdien apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Konkurences likumā, kuru mērķis ir veicināt konkurences tiesību ievērošanu Latvijā, aģentūra BNS uzzināja valdībā.

Likumprojekta mērķis ir efektivizēt konkurences lietu izskatīšanu, preventīvi veicināt konkurences tiesību ievērošanu, piemērotā naudas soda samaksu, tiesisko pienākumu izpildi, konkurences tiesību pārkāpuma iespaidā nodarīto zaudējumu atlīdzību un apvienošanās kontroli, tādejādi sekmējot godīgu konkurenci.

EM aģentūrai BNS pavēstīja, ka ar grozījumiem likumā iestrādāti uzlabojumi, kas novērš līdz šim konstatētas nepilnības, tāpat, tos izstrādājot, ņemtas vērā Eiropas Savienības (ES) Tiesas atziņas un citu ES dalībvalstu labā prakse. “Viens no būtiskākajiem jaunā likumprojekta grozījumiem paredz Konkurences Padomei (KP) tiesības ierosināt lietas par likuma pārkāpumiem tikai pēc savas iniciatīvas, kā arī iespēju prioritizēt izskatāmās lietas, tādējādi nodrošinot, ka iestāde savus resursus veltīs tieši smagāko Konkurences likuma pārkāpumu (karteļi), kā arī tādu pārkāpumu, kas būtiski ietekmē konkurenci vai patērētāju intereses, izpētei. Vienlaicīgi likumprojekts saglabā arī tirgus dalībniekiem iespēju ziņot par likuma pārkāpumiem,” skaidroja ministrijā.

Ar grozījumiem Konkurences likumā ietverta arī iecietības programma, kas paredz gadījumus un nosacījumus, kad uzņēmumam, kas sniedz KP informāciju par savu dalību pārkāpumā, ir tiesības saņemt atbrīvojumu no soda vai tā samazinājumu. Vienlaicīgi ar grozījumiem paredzēts paplašināt gadījumu skaitu, uz ko attiecas iecietības programma.

Tāpat likumā paredzēts noteikt atbildību par informācijas nesniegšanu un KP amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu. Patlaban atbildība ir noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Likumprojekts paredz iespēju lietas dalībniekam lūgt KP mutiski uzklausīt to viedokli par pārkāpuma lietu. Mutisko uzklausīšanu paredz arī Eiropas Komisijas izmeklēšanas procedūra, izskatot lietas par Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem.

EM norādīja, ka būtiskas izmaiņas ar grozījumiem paredzētas arī lielo uzņēmumu apvienošanās uzraudzības kārtībā, lai efektivizētu gan paziņošanas, gan izskatīšanas procesu. Atbilstoši OECD rekomendācijām un starptautiski atzītai labai praksei, kas nosaka, ka apvienošanās paziņošanas kritērijiem jābūt objektīviem, skaidriem, saprotamiem un jābalstās uz kvantitatīviem kritērijiem, kas ir viegli pieejami apvienošanās dalībniekiem, likumprojekts paredz atcelt 40% tirgus daļas slieksni kā apvienošanās paziņošanas kritēriju. Uzņēmumiem saglabāsies pienākums iesniegt ziņojumu par apvienošanos, ja to kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 miljoniem eiro un vismaz divu apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1,5 miljoniem eiro (veselības aprūpes jomā – 300 000 eiro) katram.

“Tomēr noteiktos gadījumos, proti, kad apvienošanās ir starp tiešiem konkurentiem un apvienošanās rezultātā to kopējā tirgus daļa šajā tirgū pārsniedz 40%, kā arī var tikt būtiski samazināta konkurence, bet apgrozījuma kritērijs neizpildās, likumprojekts paredz KP tiesības pieprasīt apvienošanās dalībniekiem iesniegt ziņojumu par plānoto vai jau notikušo apvienošanos, ja nav pagājuši 12 mēneši no apvienošanās īstenošanas dienas,” informēja ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus, lai atvieglotu tirgus dalībniekiem apvienošanās paziņošanas pienākumu, likumprojekts paredz paplašināt saīsināto apvienošanās ziņojumu iesniegšanas gadījumu skaitu, kā arī paredz tiesības KP atbrīvot iesniedzēju no atsevišķas informācijas iesniegšanas pienākuma. Likumprojekts arī paredz, ka KP pēc apvienošanās dalībnieku lūguma vai savas iniciatīvas ir tiesības pagarināt lēmuma pieņemšanu par 15 darba dienām, lai izvērtētu uzņēmumu iesniegtos saistošos noteikumus.

Tāpat likumprojekts paredz ieviest apvienošanās izvērtēšanas valsts nodevu, kas nodrošinātu, ka valsts izmaksas daļēji palīdz segt arī uzņēmumi, kuru rīcība var ierobežot konkurenci un kas tieši saņem attiecīgo valsts pakalpojumu. Nodevas apmēro noteiks Ministru kabinets, un tas ir plānots diferencēts atkarībā no apvienošanās nozīmības, proti, atbilstoši iesaistīto uzņēmumu apgrozījumam Latvijā.

Tāpat likuma grozījumi paredz atvēlēt 57,7 tūkstošus eiro daļējai Konkurences padomes administratīvās kapacitātes stiprināšanai sākot no 2016.gada. “Lai stiprinātu iestādes kapacitāti, ņemot vērā, ka pašlaik iespējamā Konkurences padomes darbinieku atlīdzība nav pietiekoša, lai ilgākā termiņā noturētu darbiniekus, nepieciešams tuvināt 23 KP Izpilddirekcijas darbinieku pašreizējo atalgojuma līmeni normatīvajos aktos noteiktajam maksimālajam mēnešalgas amplitūdai,” skaidrots likumprojekta anotācijā.

Atlīdzības paaugstināšanas lielums aprēķināts 83 % apmērā no starpības starp normatīvajos aktos noteikto maksimālo mēnešalgu un faktisko mēnešalgu konkrētajām amata vietām, attiecīgi mēnešalgas pieaugumam, nesasniedzot minētajiem amatiem pieļaujamo maksimālo mēnešalgu diapazona ietvaros.

Lai likuma grozījumi stātos spēkā, par tiem vēl būs jālemj Saeimai.

BNS

Piedalīties diskusijā par šo rakstu:

Copyright © 2016 LKJA, visas tiesības paturētas.