Valdība atbalsta līdzekļu pārdali

Valdība sēdē otrdien atbalstīja apropriācijas pārdali, lai uzticētu valsts kapitālsabiedrību koordinācijas institūcijas uzdevumus Pārresoru koordinācijas centram (PKC), aģentūra BNS uzzināja valdībā.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola valdībā norādīja, ka PKC nav ņēmis vērā vairākus Ekonomikas ministrijas iebildumus. Patlaban paredzēts, ka valsts kapitālsabiedrību uzraudzības padomē būtu uzņēmumu kapitāldaļu turētāji – kopumā vairāk nekā 10 cilvēku. Ekonomikas ministrijas ieskatā tas ir par daudz, tāpēc valdība pašai jānosaka padomes sastāvs ar mazāk pārstāvju skaitu.

Tāpat Reizniece-Ozola nepiekrita plānotajam regulējumam, ka būtu jāpiesaista neatkarīgs, sertificēts vērtības noteikšanas eksperts visos gadījumos, kad plānota publisko personu īpašumu atsavināšana. Ekonomikas ministrija piedāvāja, ka eksperta piesaiste būtu nepieciešama gadījumos, kad tiek atsavinātas publisko personu kapitāldaļas, kur vērtību pārsniedz 15 tūkstošus eiro.

Ekonomikas ministrija arī vēlējās, lai PKC nodrošinātu apmācības ne tikai valsts kapitālsabiedrībām, bet arī pašvaldību.

Valdība visus Ekonomikas ministrijas priekšlikumus atbalstīja.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma pēc valdības sēdēs žurnālistiem apliecināja, ka rasts risinājums pagājušajā nedēļā ministru paustajām bažām par iespēju premjeram, kurš pārrauga PKC, bez ministru informēšanas un saskaņošanas ietekmēt kapitālsabiedrību darbību.

Straujuma norādīja, ka ministri varēs deleģēt pārstāvjus darbam valsts kapitālsabiedrību uzraudzības padomē, kas izlems jautājumos, kuros par kādu kapitālsabiedrību būs atšķirīgi uzskati PKC un attiecīgās nozares ministrijai.

Valdības lēmumprojekts nosaka, ka valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūcijas pienākumus pilda PKC, kā arī uzdot centram pakāpeniski sākt koordinācijas institūcijas uzdevumu īstenošanu atbilstoši valsts budžeta piešķīrumam. No šā gada augusta PKC sāk izvirzīt pārstāvjus valdes un padomes locekļu nominācijas komisijās. Koordinācijas institūcija sāks sniegt atzinumus par kapitālsabiedrību darbības stratēģijām no 2016.gada 1.janvāra.

Savukārt, lai finansētu valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūcijas uzdevumu izpildi, valdībai atbalstīja šogad apropriācijas pārdali no budžeta programmas “Ministru kabineta darbības nodrošināšana, valsts pārvaldes politika”, piešķirtot finansējumu 184 tūkstošu eiro apmērā PKC darbības nodrošināšanai un Valsts kancelejas atbalsta funkciju nodrošināšanai.

Turpmākajos gados attiecīgo funkciju nodrošināšanai ik gadu no valsts budžeta nepieciešami 308,4 tūkstoši eiro.

Ziņojumā par valsts kapitālsabiedrību koordinācijas institūciju minēts, ka 2015.gada 1.janvārī ir stājies spēkā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums. Ar likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja likums par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām. “Kapitālsabiedrību pārvaldības likums ir rezultāts jau 2010.gadā uzsāktajai publiskas personas komercdarbības un kapitāla daļu pārvaldības reformai. Šīs reformas ietvaros Ministru kabinets 2012.gadā pieņēma Publiskas personas komercdarbības koncepciju un Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju, kas tika izstrādātas, ievērojot OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības vadlīnijās noteiktos principu,” teikts ziņojumā.

Tajā atzīmēts, ka kapitālsabiedrību pārvaldības likuma mērķis ir veicināt publiskai personai piederošu kapitāla daļu un publiskas personas kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību, publiskas personas kapitālsabiedrību racionālu un ekonomiski pamatotu resursu izmantošanu, labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu, kā arī nodrošināt publiskas personas līdzdalības nosacījumu ievērošanu.

Kapitālsabiedrību pārvaldības likums paredz koordinācijas institūcijas izveidošanu, kas būs specializējusies valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību korporatīvās pārvaldības jautājumos. Koordinācijas institūcija sadarbosies ar visiem kapitāla daļu turētājiem, kā arī kapitālsabiedrībām un valsts pārvaldes institūcijām ar nolūku veicināt kapitāla daļu pārvaldību Latvijā atbilstoši labas korporatīvās pārvaldības prakses piemēriem un starptautiski atzītām vadlīnijām.

“Koordinācijas institūcijai nav paredzēts nodot turējumā valsts kapitāla daļas, jo kapitālsabiedrību pārvaldības likums neparedz tiešu valsts kapitāla daļu pārvaldības centralizāciju. Izveidojot koordinācijas institūciju, nav paredzēts mainīt esošos valsts kapitāla daļu turētājus kapitālsabiedrībās, vienlaikus ar koordinācijas institūcijas starpniecību tiks pilnveidota līdz šim dažādā valsts kapitāla daļu pārvaldības prakse Latvijā,” klāstīts ziņojumā.

Attiecīgā koordinācijas institūcija izstrādās kapitālsabiedrību un kapitāla daļu efektīvas pārvaldības vadlīnijas, sniegs valsts kapitāla daļu turētājiem atzinumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem finanšu mērķiem un darbības finanšu rādītājiem (dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, peļņas rādītājiem, kapitāla atdevi u.c.), kā arī to saskaņotību ar kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem nefinanšu mērķiem, kā arī konsultēs Ministru kabinetu, publiskas personas kapitāla daļu turētājus un kapitālsabiedrības par korporatīvās pārvaldības ieviešanas aspektiem.

Tāpat institūcija organizēs kapitāla daļu turētāju pārstāvju un valsts pārvaldes institūciju locekļu apmācību korporatīvās pārvaldības jautājumos, nodrošinās to, ka tiek publiskota aktuāla informācija par valsts kapitālsabiedrībām un valsts izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām, kā arī tiek sagatavots ikgadējs publisks pārskats par valstij piederošajiem aktīviem un sniegs atzinumu Ministru kabinetam par valsts līdzdalības iegūšanu, saglabāšanu vai izbeigšanu, kā arī pēc atvasinātas publiskas personas pieprasījuma sniegs viedokli par attiecīgās atvasinātās publiskās personas līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu noteiktā kapitālsabiedrībā.

Vienlaikus attiecīgajai institūcijai būs uzdots atbilstoši kompetencei izstrādāt un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt Ministru kabinetam apstiprināšanai tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus.

BNS

Piedalīties diskusijā par šo rakstu:

Copyright © 2016 LKJA, visas tiesības paturētas.