“Zilā lagūna” apgrozījums pērn sarūk 3,9 reizes

Konservu ražotājs “Zilā lagūna” pērn strādāja ar 6,347 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 3,9 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 5,113 miljoni eiro pretēji peļņai gadu iepriekš, liecina datubāzē “Lursoft” publiskotais finanšu pārskats.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn “Zilā lagūna” darbojās sarežģītos apstākļos.

Kompānijas vadība norāda, ka kritisku problēmu sakritība, kas radās 2013.gadā saistībā ar kompānijas produkcijas atsaukumu no ASV tirgus un uzņēmuma galvenās sadarbības bankas “UniCredit” lēmums pilnībā aiziet no Baltijas valstīm, pārtraucot apkalpot visu Baltijas tirgu, kā arī ģeopolitiskās situācijas saspīlējums un pasliktināšanās, kamdēļ kritās valsts iekšējās un ārējās ekonomiskās aktivitātes līmenis kompānijas darbības sektorā, pagājušajā gadā noveda “Zilo lagūnu” pie izteikti negatīvām darbības sekām.

Tāpat “Zilās lagūnas” darbību negatīvi ietekmēja ASV Pārtikas produktu un medikamentu kontroles pārvaldes atteikšanās 2013.gadā atzīt “Zilās lagūnas” produkciju, kas atbilda tikai Eiropas Savienības (ES) pieņemtajiem veterinārajiem standartiem, par derīgu realizācijai ASV, pieprasot stingru ASV veterināro standartu izpildi, kuros ir pretrunas ar ES prasībām. “2013.gada nogale un 2014.gads tika veltīts problēmu risināšanai, lai pielāgotu ražošanas tehnoloģijas ne tikai Eiropas, bet arī ASV veterinārajiem standartiem, kompānijas reputācijas atjaunošanai un jau zaudēto pozīciju atgūšanai gan iekšējos, gan ārzemju tirgos,” norāda kompānijas vadība.

“Zilās lagūnas” vadība arī atzīmē, ka uzņēmumam 2014.gadā izdevās veiksmīgi sertificēt produkciju un saņemt “PocTect” sertifikātu, lai varētu uz Krieviju eksportēt produktu “Auksti kūpināta siļķes fileja”, taču Krievijas 2014.gada 6.augustā noteiktā embargo dēļ importa pārtikas produktiem, šo projektu uz nenoteiktu laiku nācās iesaldēt. Kompānijas vadība arī min, ka ES zivju produkcijas importa vai tranzīta aizliegums caur Krieviju dramatiski samazināja jau tā sīvo konkurenci vietējā tirgū.

Neraugoties uz iepriekš minēto, 2014.gadā kompānija īsā termiņā veica pasākumus, lai samazinātu transporta un citas izmaksas, kā arī izstrādāja programmu, lai uzlabotu organizatorisko struktūru un paaugstinātu ražošanas automatizācijas procesu līmeni un darba ražību. Tāpat “Zilā lagūna” pērn veiksmīgi attīstīja savu izplatīšanas tīklu un ar produkciju izgāja noieta tirgos Kanādā, Austrālijā, Japānā un Bulgārijā.

2015.gadā “Zilā lagūna” plāno turpināt optimizēt un palielināt ražošanas efektivitāti, kontrolēt naudas līdzekļu apgrozījumu, kā arī samazināt iekšējās un ārējās izmaksas izejvielu iepirkumā. Tāpat uzņēmums plāno uzlabot kvalitātes kontroles metodes esošajiem produktiem un izstrādāt jaunus produktu veidus, kuri atbilstu visām specifiskajām klientu un konkrēto valstu veterināro dienestu prasībām.

Uzņēmuma prioritārie eksporta galamērķi 2015.gadā ir ASV un Kanādas tirgi, kuros plānots panākt vienošanos ar vēl vienu amerikāņu izplatītāju plašākam ASV teritorijas pārklājumam, kā arī Austrālijas, Japānas un ES tirgi.

“Zilā lagūna” vadība arī norāda, ka ES un ASV plāni 2015.gadā noslēgt sarunas par abu valstu veterināro prasību saskaņošanu un unificēšanu, ļaus uzņēmumam nākotnē novērst visus iespējamos uz ASV eksportēto pārtikas produktu drošības riskus. Tas samazinās laiku no izejvielu iegādes un eksporta produkcijas saražošanas līdz atļaujas saņemšanai produkcijas realizācijai ASV, kā arī uzlabos naudas apgrozījumu kompānijā.

Tāpat uzņēmuma vadība prognozē, ka kompānijas apgrozījums 2015.gadā, visticamāk, nesasniegs 2014.gada līmeni, taču 2015.gadā nav plānoti lieli zaudējumi un uzņēmuma izdevumi samazināsies.

2013.gadā “Zilā lagūna” strādāja ar 24,438 miljonu eiro apgrozījumu un 424,3 tūkstošu eiro peļņu.

“Zilā lagūna” ir dibināta 1997.gadā un tās pamatkapitāls ir 1,156 miljoni eiro. Uzņēmums pieder divām Latvijas privātpersonām – Mihailam Kaidanovam (89,11%) un Igoram Širšonam (10,89%).

BNS

Piedalīties diskusijā par šo rakstu:

Copyright © 2016 LKJA, visas tiesības paturētas.